Protams! Šeit ir jūsu pieprasītais raksts:

Procesa identifikācijas sarežģītības izpratne ir obligāts telemetrijas uzraudzības aspekts sistēmas projektēšanā. Procesa identifikators (PID) ir unikāls numurs, kas tiek piešķirts katram procesam, kad tas sākas Unix līdzīgās sistēmās, piemēram, tajās, kas iebūvētas C valodā.

Viena no funkcijām, kas tiek izmantota, lai izgūtu PID, ir funkcija getpid. Sintakse ir diezgan vienkārša, jo tai nav nepieciešami nekādi parametri, un, savukārt, tā vienkārši atgriež vesela skaitļa vērtību, kas atspoguļo pašreizējā procesa PID. Tagad iedziļināsimies tajā, kā programmatiski iegūt PID formātā C.

    #include <stdio.h>
    #include <unistd.h>

    int main() {
        printf("The process ID is %dn", getpid());
        return 0;
    }

Pēc nepieciešamo bibliotēku iekļaušanas mēs esam definējuši galveno funkciju. Galvenās funkcijas iekšpusē mums ir vienkārša printf komanda, kas izvada “Procesa ID ir”, kam seko faktiskais PID, kas tiek izgūts, izmantojot funkciju getpid.

Procesa identifikācijas nozīme

Procesu identificēšana ir ļoti svarīga, jo tā ļauj efektīvi un droši sazināties starp dažādiem sistēmas procesiem. Tas nodrošina, ka resursi tiek pareizi sadalīti un pārvaldīti starp dažādiem procesiem. Bez PID sistēmas procesu pārvaldība un diferencēšana būtu ārkārtīgi sarežģīts, ja ne neiespējams uzdevums.

Izmantotās bibliotēkas

Mūsu kodā mēs esam izmantojuši divas svarīgas bibliotēkas, lai iegūtu PID:

• stdio.h: Šis ir galvenes fails, kurā parasti ir ietverta to funkciju kopas deklarācija, kas ietver ievades/izvades uzdevumus.
• unistd.h: apzīmē Unix standarta bibliotēku, satur nepieciešamās definīcijas un deklarācijas sistēmas izsaukumu veikšanai.

Lai padziļinātu mūsu izpratni, atcerieties, ka bibliotēkas nodrošina iepriekš kompilētu kodu, ko var izmantot atkārtoti, tādējādi pasargājot izstrādātājus no sarežģītu kodu pārrakstīšanas. Piemēram, stdio.h ļauj mums vienkārši mijiedarboties ar ievades vai izvades ierīcēm, savukārt unistd.h palīdz mums veikt sistēmas zvanus, mums nezinot sistēmas iekšējās sarežģītības.

Lasīt vairāk

Nejaušo skaitļu ģenerēšana starp 2 C programmēšanas valodā

Spēja ģenerēt nejaušus skaitļus var būt ļoti svarīga noteikta veida datorprogrammēšanas uzdevumos, jo īpaši algoritmu izstrādē vai gadījumos, kad nepieciešama simulācija. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies galvenajā C programmēšanas aspektā, kas ir nejaušu skaitļu ģenerēšana. Mēs pieņemsim, ka jums ir pamatzināšanas par C programmēšanas valodu. C ir spēcīga vispārējas nozīmes valoda kas dod programmētājiem lielāku kontroli un efektivitāti, kas ir lieliski piemērots programmēšanai zemā līmenī

Lasīt vairāk

Protams, sāksim!

Druka rozā krāsā ir drukas paziņojums, kas iekrāsots rozā teksta izvadē C programmēšanas programmā. Šis programmēšanas uzdevums nav izplatīts, taču tas ir diezgan interesants un parāda C daudzpusību un elastību. Uzdevums ir unikāls, taču ļauj saprast, kā jums ir jāmaina termināļa displeja konfigurācijas, lai to sasniegtu.

Lasīt vairāk

C programmēšanā ļoti svarīga ir funkciju apstrāde ar mainīgiem argumentiem. Iedomājieties, ka ieviešat funkciju, kas pieņem mainīgu argumentu skaitu. Vai tas nenozīmē, ka jūsu kods ir pielāgojies lietojumprogrammas vajadzībām, tādējādi uzlabojot tās elastību un veiktspēju? Šodien mēs iedziļināsimies vienā šādā fantastiskajā funkcijā, ko piedāvā C programmēšanas valoda — va_list — stdarg.h bibliotēkas funkcijā, ko izmanto šādu funkciju apstrādei.

Lasīt vairāk

Protams, sāksim ar rakstu:

myFgets ir viena no C pamatfunkcijām, lai iegūtu ievadi no lietotāja. Tā ir daļa no stdio bibliotēkas un izceļas kā drošāka alternatīva citiem tās līdziniekiem, piemēram, scanf, jo tā spēj novērst bufera pārplūdi.

#include <stdio.h>

#define SIZE 100

int main()
{
    char str[SIZE];

    printf("Enter a string: ");
    if(fgets(str, SIZE, stdin) != NULL)
    {
        printf("You entered: ");
        puts(str);
    }

    return 0;
}

Sākot ar īsu ievadu par myFgets, iepriekš sniegtais C kods izmanto funkciju myFgets, lai iegūtu virknes ievadi no lietotāja.

Kā darbojas myFgets?

Fgets funkcija ir nolasīt virkni no standarta ievades (stdin), parasti tastatūras. Funkcija fgets neatšķiras no citām ievades funkcijām programmā C, jo tās prasībās ir trīs parametri: buferis ievades nolasīšanai, maksimālais bufera lielums un ievades straume, no kuras lasīt. Konkrēti, pēc virknes nolasīšanas fgets beigās pievieno nulles rakstzīmi ('').

Iepriekš minētā koda izpratne

Iepriekš definētā funkcija sākas, deklarējot noteikta izmēra (SIZE) virkni (char masīvu). Pēc tam tas liek lietotājam ievadīt virkni. Pēc lietotāja ievades nosacījuma priekšraksts pārbauda, ​​vai funkcija fgets varēja nolasīt virkni. Ja tas varēja, tas turpina drukāt to pašu virkni atpakaļ uz ekrānu, izmantojot funkciju Put.

Lai saprastu saistību starp fgets, bufera lielumu un bufera pārpildes novēršanu, ir svarīgi atzīt, ka fgets nolasīto rakstzīmju skaits ir par vienu mazāks nekā norādītais SIZE. Tas tiek darīts, lai ievades beigās iekļautu nulles rakstzīmi.

Attiecīgās bibliotēkas un funkcijas

Runājot par bibliotēkām, stdio.h ir viena no visvienkāršākajām C bibliotēkām, ko izmanto ievades/izvades operācijām. Lietošanas veids ir tikpat vienkāršs kā tā iekļaušana C koda sākumā, izmantojot direktīvu #include.

Attiecībā uz šajā kodā izmantotajām funkcijām fgets pieder šai bibliotēkai, kā arī puts un printf. Kamēr fgets pēta, puts tiek izmantots, lai ierakstītu virkni stdout līdz nulles rakstzīmei, bet neietverot to. Funkcija printf veido datu virkni izvadei, pamatojoties uz formāta virkni un argumentiem.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka drošai un efektīvai pieejai lietotāja ievades virknei programmai myFgets ir pierādīta pieredze C programmēšanas jomā, ierobežojot ievades lielumu un tādējādi novēršot iespējamo bufera pārplūdi.

Lasīt vairāk

Protams, es varu tikt galā ar šo uzdevumu! Lūk, kā es sāktu rakstu:

Kārtošanas algoritmi ir būtiska datorzinātņu un programmēšanas sastāvdaļa, jo tie ļauj mums efektīvi sakārtot datus. Viens no vienkāršākajiem un intuitīvākajiem šķirošanas paņēmieniem ir Bubble Sort — uz salīdzināšanu balstīts algoritms, kas vairākas reizes pārlasa sarakstu, salīdzina blakus esošos elementus un apmaina tos, ja tie atrodas nepareizā secībā. Iziet cauri masīvam tiek veikta iteratīvi, līdz nav nepieciešami mijmaiņas darījumi, norādot, ka saraksts ir sakārtots.

Bubble Sort nav efektīvs kārtošanas algoritms lielākiem sarakstiem, taču tā vienkāršības dēļ to bieži māca datorzinātņu ievadkursos. Pat ja tā ir vidējā un sliktākā gadījuma laika sarežģītība O (n ^ 2) var padarīt to par sliktu izvēli lielām datu kopām, tomēr tā var būt praktiska noteiktos lietošanas gadījumos, kad vienkāršība un ieviešanas vienkāršība ir svarīgāka par neapstrādātu veiktspēju.

#include

void bubbleSort(int masīvs[], int izmērs) {
for (int solis = 0; solis < izmērs - 1; ++solis) { for (int i = 0; i < izmērs - solis - 1; ++i) { if (masīvs[i] > masīvs[i + 1 ]) {
int temp = masīvs[i];
masīvs[i] = masīvs[i + 1];
masīvs[i + 1] = temp;
}
}
}
}

void printArray(int masīvs[], int izmērs) {
for (int i = 0; i < izmērs; ++i) printf("%d ", masīvs[i]); printf("n"); } int main() { int dati[] = {-2, 45, 0, 11, -9}; int izmērs = izmērs(dati) / izmērs(dati[0]); bubbleSort(dati, izmērs); printf("Sakārtots masīvs augošā secībā:n"); printArray(dati, izmērs); atgriezties 0; } [/kods]

Lasīt vairāk

Kad mēs runājam par kārtošanu programmēšanas paradigmā, tā tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajām operācijām un bieži vien ir nepieciešama, izstrādājot lietojumprogrammas. Datorzinātnē kārtošanas algoritms ir metode, ko izmanto, lai pārkārtotu saraksta elementus noteiktā secībā neatkarīgi no tā, vai tas ir skaitliski augošā vai dilstošā, vai leksikogrāfiskā. Šajā scenārijā mēs galvenokārt koncentrēsimies uz sēriju kārtošanas problēmu C programmēšanas jomā, tās darbību un to, kā tā piedāvā efektīvus risinājumus.

#include
void sort(int masīvs[], int n) {
for (int solis = 0; solis < n - 1; ++solis) { int min_idx = solis; for (int i = solis + 1; i < n; ++i) { if (masīvs[i] < masīvs[min_idx]) { min_idx = i; } } int temp = masīvs[min_idx]; masīvs[min_idx] = masīvs[solis]; masīvs[solis] = temp; } } [/kods]

Lasīt vairāk

Lietojumprogrammas rakstīšana C valodā, kas izdrukā katru dienas minūti, var šķist interesants izaicinājums, it īpaši, ja esat programmēšanas iesācējs. Par laimi, C programmēšanas valoda piedāvā daudzas bibliotēkas un funkcijas, kuras mēs varam izmantot, lai atrisinātu šo problēmu. Pirms iedziļināties problēmas risinājumā, ir svarīgi saprast, ko šis uzdevums ietver. Būtībā mērķis šeit ir uzrakstīt C programmu, kas izdrukās visas minūtes dienā, no 00:00 līdz 23:59.

Lasīt vairāk